Šos domāju atcerās daudzi. Pirmās krāsainās kartiņas, kuras mēs kā bērni būdami vācām un krājām kā pasaules lielākos dārgumus. Mēs to darījām tikpat azartiski, kā mūsu vecāki kas agrāk krāja alus pudeļu etiķetes vai konfekšu papīriņus vai pudeļu korķīšus.
Pēc tam protams sekoja “importa” brīnumi un sākās “doņčiku” ēra, kas bija visu vecāku bieds, jo katrs liekais santīms tika notiekts “Turbo” živenēs. Un kožļāts tikai diennaktīm, un pēc veselas dienas kožļāšanas pati živene pat netika izmesta, bet gan noglabāta nākamajai dienai. Ja to pastāstītu mūsdienu jaunatnei, neticētu.
Bet nu šoreiz tie nav “Turbo” papīriņi (kurus jau sen esmu likvidējis vai pazaudējis), ko piedāvāju aplūkot, bet gan kabatas kalendārīši.
—
Pocket calendars 1986-1994
As kids we use to collect these “colorfull cards” like crazy. This was before the era of bubble gum “Turbo” wrappers, wich was even more insane. All the money was spend on buying the bubble gum and geting the latest wrapper for your collection wich was in status of gold. You could trade the wrappers for anything, especially if it was a rare wrapper. But for now I want to show you some of those pocket calendars.
Forši.
Es savus diemžēl esmu izmetis. :[
es sajutos kruts. diezgan palielu kolekciju ar turbo esmu iekraajis un neesmu izmetis. kadu pusgadu atpaklj veel paarskjirstiiju un pasmaidiju par auto kas tur redzami 🙂
Jej, tu varētu viņus saskanēt un dalīties priekā/atmiņās ar mums!
iisteniiba man tada doma pat uznaaca. vismaz dzinulis pacelt savu blogu bus, to nesanak laika uc atrunas 🙂
ehh, živenes. kad beidzās garša varēja uzbērt cukuru un kādu laiku bija kraukšķīgas un saldas 🙂
Pingback: Tu esi mana Jūrmala « kokinoloģija