Open Air Vintage Festival vol. 8 Šodien bijām uz vintage tirdziņu un what a joy it was, nezin kāpēc man prasās rakstīt angliski, patiešām, patiešām izbaudīju katru mirkli. Un tātad...
[caption...
Meklē logotipu? Tad šī lapa tev būs ļoti noderīga - seeklogo.com. Kādu mirkli viņa gan bija pazudusi un nedarbojās, bet tagad skatos, viss atkal ripo uz urrā. Protams ne jau visi...
Jarmarka 2011 Vakar paviesojāmies Jarmarkā, kura piedāvā apskatīt un iegādāt mākslas akadēmijas studentu darbus. Gan lielformāta mākslas mutantus, gan mazas fiņķikļuškas...
Kāpēc logotips, word failā, neder drukai? Šis ieraksts ir domāts tiem, kas nesaprot starpību starp failiem logo.eps un logo.doc vai kas ir "logo vektoros" - ko parasti jautā dizaineri klientiem.
Kāpēc neder word dokuments?
Jo...
London Calling jeb šopingā uz Londonu LAT: Youtube man atļāva ielādēt videomateriālu ilgāku par15 minūtēm, un lūk tad beidzot video no Londonas ceļojuma.
Lasāmviela par šo braucienu ir šeit, London...
Jūnijā notika Wide Open Walls, kas ir mākslas komūnas projekts, lai veicinātu Gambiju kā tūrisma galamērķi. Tika uzaicināti tādi mākslinieki kā ROA, Know Hope, Remed, Best Ever, lai apzīmētu iedzīvotāju ēkas.
Iepriekšējā SKA zive ziemas laikā nokrita. Aculiecinieki stāstīja, ka bērnudārza apmeklētāji viņu savākuši un lepni aiznesuši uz dārziņu. Tad nu tuvojoties septembrim uzliku jaunu zivi, lai bērneļiem interesantāka apkārtējā vide arī dodoties mājup no dārziņa. Pašu zivi šoreiz arī novietoju nevis uz ceļa pusi, bet gan bērnudārza pusi, plus aizmugurējo daļu apstrādāju ar laku, lai planšetei ilgāks mūžs.
–
Ska fish #2 As the last fish didn’t hold on thru the winter, I just had to make another one. Because, as people were telling me, kids in the nearby kindergarden really liked it. So I made another one, even bigger and this time attached it really tight.
Planšete nu jau gandrīz gatava, atliek vien piestiprināt pie kāda staba un pielikt saukli plus vēl jāsadomā kā jamo stiprināt pie dzelzs staba. Pirmais plāns ar savilcējiem izgāzās, jo ļoti bojās pašu bildi. Nāksies štukot kaut ko citu. Un sākuma iecerē bija stabs iepretim Maximai, tagad mans ego man baksta, lai lieku tur kur katru dienu pārvietojos. Ko darīt? Maxima vai Pļavu iela?
Šis meistarojums netika filmēts, bet tika iekļauts kokalapā. Atrašanās vieta Salaspils, Rīgas iela pie veikala Vesko.
Freakart: Visi apkārt slimo un laiks aiz loga ir riebīgs, nekā smuka vējainā, lietainā rudenī naf. Lai neslimotu obligāti ej gulēt ar kādu kas spēs tevi sasildīt, viskijs neskaitās, vilnas zeķes var būt kā extra.
Pēdējā laikā radošais vairāk burbuļo manī un tā vien gribas katru vakaru, kaut ko uzskricelēt. Tad nu lūk arī Jums sniedzu jau 7. sēriju kuru dēvēju par SKA ZIVE. Zive tika izgriezta un mājvietu atrada pie Silavas bērnu dārza. Laikam būs jāgādā filierzāģis vai neliela frēze, jo ar papīra nazi viņu izgriezt ir baigā šmuce un maza precizitāte. Pie šāda veida darbiem laikam pagaidām arī pieturēšos, jo neesmu redzējis vēl kādu darboni uz pasaules, kas darītu, ko līdzīgu ar hdf planšetēm.
Viens no nākošajaiem darbiem taps darināts tam pašam bērnudārzam, lai bērniem ir par ko brīnīties, nevaru vienīgi izlemt kādu dzīvnieku, lai viņiem uzzīmē – koala, panda vai dzenis? Pēc šī darbiņa, vai arī pirms būs arī Rīgai veltīts ķēpājums, bet par to biku vēlāk…
Lūk jaunākais video no “Kad nav ko darīt” sērijas. Šo zīmēju uz hdf planšetes, lai vēlāk varētu izlikt publiskai apskatei, jo nu ir sākusies lietus sezona un plakātus līmēt vairs nav forši. Velciet kājās siltas zeķes un neaizmirstiet par lietussargu!
Tā nu es pagājušo nedēļu zīmēju plakātu, lai notestētu beidzot miltu klīsteri, par kuru bija jau dzirdēts n-tos gadus atpakaļ. Vārīju apmēram 2-2,5l ūdens uz ko izmantoju 10 ēdienkarotes ar miltiem un cukura. Miltus gan liku ar kārtīgu kaudzi.
Gatavo masu, ko kādu laiku uz lēnas uguns pavāriju, atstāju uz nagti atdzesēties un pēc tam vēl nakti ledusskapī. Pēc nakts ledusskapī masa patiešām izskatījās pēc tapešu līmes, tā sauktā klīstera.
Ielēju masu spainītī un braucu testēt līmi uz nomaļas ieliņas. Uzklājās labi utt. vienīgi traucēja kunkuļi, kas bija radušies no sliktas maisīšanas, laikam. Pieminēšu to, ka papīrs uz kā tika zīmēts bija pergaments, nevis standarta ofisa papīrs. Varbūt ofisa papīru būtu grūtāk noplēst, bet manu tapinājumu varēja bez problēmām noplēst jau nākošajā dienā. Tā kā FAIL.
Pats plakāts turās un nost jau nekrīt, bet ja kāds sagribēs manu “lielo mākslu” saplēst skrandās, tas ir ļoti viegli izdarāms. Nākošreiz domāju pievienot klāt arī želatīnu kādas 5 paciņas, vismaz marinējot tomātus tā vira lipa like hell!