Planšete nu jau gandrīz gatava, atliek vien piestiprināt pie kāda staba un pielikt saukli plus vēl jāsadomā kā jamo stiprināt pie dzelzs staba. Pirmais plāns ar savilcējiem izgāzās, jo ļoti bojās pašu bildi. Nāksies štukot kaut ko citu. Un sākuma iecerē bija stabs iepretim Maximai, tagad mans ego man baksta, lai lieku tur kur katru dienu pārvietojos. Ko darīt? Maxima vai Pļavu iela?

http://aakashnihalani.com

Shot and Edited – Keith Haskel - http://kskill.com

Images by Jim Kiernan

Source: http://www.unurth.com

Šis meistarojums netika filmēts, bet tika iekļauts kokalapā. Atrašanās vieta Salaspils, Rīgas iela pie veikala Vesko.

Pēdējā laikā radošais vairāk burbuļo manī un tā vien gribas katru vakaru, kaut ko uzskricelēt. Tad nu lūk arī Jums sniedzu jau 7. sēriju kuru dēvēju par SKA ZIVE. Zive tika izgriezta un mājvietu atrada pie Silavas bērnu dārza. Laikam būs jāgādā filierzāģis vai neliela frēze, jo ar papīra nazi viņu izgriezt ir baigā šmuce un maza precizitāte. Pie šāda veida darbiem laikam pagaidām arī pieturēšos, jo neesmu redzējis vēl kādu darboni uz pasaules, kas darītu, ko līdzīgu ar hdf planšetēm.

Viens no nākošajaiem darbiem taps darināts tam pašam bērnudārzam, lai bērniem ir par ko brīnīties, nevaru vienīgi izlemt kādu dzīvnieku, lai viņiem uzzīmē – koala, panda vai dzenis? Pēc šī darbiņa, vai arī pirms būs arī Rīgai veltīts ķēpājums, bet par to biku vēlāk…

Lūk jaunākais video no “Kad nav ko darīt” sērijas. Šo zīmēju uz hdf planšetes, lai vēlāk varētu izlikt publiskai apskatei, jo nu ir sākusies lietus sezona un plakātus līmēt vairs nav forši. Velciet kājās siltas zeķes un neaizmirstiet par lietussargu!

Tā nu es pagājušo nedēļu zīmēju plakātu, lai notestētu beidzot miltu klīsteri, par kuru bija jau dzirdēts n-tos gadus atpakaļ. Vārīju apmēram 2-2,5l ūdens uz ko izmantoju 10 ēdienkarotes ar miltiem un cukura. Miltus gan liku ar kārtīgu kaudzi.

Gatavo masu, ko kādu laiku uz lēnas uguns pavāriju, atstāju uz nagti atdzesēties un pēc tam vēl nakti ledusskapī. Pēc nakts ledusskapī masa patiešām izskatījās pēc tapešu līmes, tā sauktā klīstera.

Ielēju masu spainītī un braucu testēt līmi uz nomaļas ieliņas. Uzklājās labi utt. vienīgi traucēja kunkuļi, kas bija radušies no sliktas maisīšanas, laikam. Pieminēšu to, ka papīrs uz kā tika zīmēts bija pergaments, nevis standarta ofisa papīrs. Varbūt ofisa papīru būtu grūtāk noplēst, bet manu tapinājumu varēja bez problēmām noplēst jau nākošajā dienā. Tā kā FAIL.

Pats plakāts turās un nost jau nekrīt, bet ja kāds sagribēs manu “lielo mākslu” saplēst skrandās, tas ir ļoti viegli izdarāms. Nākošreiz domāju pievienot klāt arī želatīnu kādas 5 paciņas, vismaz marinējot tomātus tā vira lipa like hell!

Pēc nelielas pauzītes, atkal pieķēros paķēpāties. Bija nepieciešams plakāts, lai varētu notestēt cik labs ir pašvārīts miltu klīsteris, jo veikalos nopērkamā tapešu līme nekam neder. Kāpēc neder? Jo plakātu var noplēst no sienas bez problēmām, un tā kā katrā plakātā ieguldītais darbs ir liels tad tomēr gribas, lai uz sienas tas gozētos pēc iespējas ilgāk. Vai arī jālīmē pietiekami augstu, lai neviens nevar aizsniegt, heh. Šoreiz zīmējums laikam nav sevišķi izdevies, bet nu hū kērz.

Šodien jāiet kādā nomaļā uzlīmēt un rītdien jāpārbauda, cik labi turās. Ja rezultāti būs apmierinoši tad nākošos darbus jau varēs līmēt publiskās vietās. Iekrājušies man par daudz tie plakāti, jāsāk izrādīt tak publikai.

Video: