Pirms laika jau biju pamanījis stulbums.com komiksus un skatos joprojām jauni un jauni komiksi ir nākuši klāt. Visiem kam ir vēlme izsmieties spied uz šīs saites stulbums.com

Zemāk arī nopietni/nenopietna intervija ar komiksu autoru.

Cilvēki vēlējās dzirdēt manu viedoklu, tad nu īsumā:

Prieks, ka vispār cilvēki darbojas rosās un kaut kas ik pa laikam top un ir pieejams auditorijai caur internetiem. Šis nav šedevrs (nelineārs, saraustīts, brīžiem bremzīgs utt.), bet lika man brīžos ķiķināt par izteicieniem un it īpaši pašās beigās īsie stāstiņi par varoņu nākotni – izsmējos no sirds. Beigas un slimnīcas aina likās ļoti samocītas, varēja būt kas cits nevis “Eu braucam pie manis uz pili” :) bet nu negribu te zākāt, bija interesanti noskatīties un liels paldies par šo iespēju!

Īsfilma “LATVIJAS SKAISTĀKĀ SIEVIETE” from Tritone Studio on Vimeo.

„LATVIJAS SKAISTĀKĀ SIEVIETE”

garums: 27 min

scenārijs/režija: Ivars Blanks

kamera: Mārcis Ruiķis, Mārcis Ābele

mūzika: Ģirts Strumpmanis

galvenajās lomās: Evita Vilde, Gerda Pulkstene, Varis Piņķis, Alvis Buls

2011.gads

Šis ir uz mūsdienām pārnests stāsts par Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem, kurā katrs klasiskās pasakas varonis izteiksmīgi projicējas kādā no šodienas Latvijas sabiedrības zīmīgākajiem tipāžiem. Filmā stāstīts par kādu jaunu meiteni Sņežanu, kura pilnībā nekontrolē savu dzīvi. Tā mētā viņu uz augšu un leju, bet, pateicoties daiļajam izskatam, meitenei vienmēr paveicas. Lai arī filmas pamatā ir stāsts ar augstu morāli, tās mērķis ir skatītāju izklaidēt, nevis mācīt.

Kas atcerās, kas nē, bet agrāk pa TV neko īpašu nerādīja un VHS vēl bija aiz kalniem. Tad nu bērnu ballītēs visus sabāza tumšā istabā un uz baltā palaga kruķījām diafilmas. Diafilma pricipā ir tas pats, kas diapozitīvs, tikai garā lentē kā fotofilmiņa nevis atsevišķi ierāmēts kadrs. Ievieto filmiņu projektorā un pa kadram kruķī multeni uz priekšu.

Man joprojām bēniņos stāv viens projektors, tikai pašas diafilmiņas vairs nevaru atrast un to man bija gana daudz.

Ja kādam ir vēlme izbaudīt bērnību dodamies uz šo saitu un priecājamies par krāsaino mēmo kino iz mūsu bērnības: http://diafilms.com

Lūk daži kadri, ko aizņēmos no minētās vietnes.

 

 

Atbilde:

This picture is unrelated!

http://cheezburger.com/View/5613543424

Izcepu tītara cepeti, apdāvināju tuvākos/mīļākos, pieliku seju un devos gulēt. Un ko labu jūs sadarījāt? Ko labu bij’ salatēvs atnesis?

Biju. Sajūtas – meh. Kāds fonā kliedz – tie ir Versace svārki un wannabe gejs ļoti dramatiski un skaļi runā pa telefona. That’s about it for me.

No pozitīvās puses protams patika pati vieta “Sapņi un kokteiļi” interjers. It sevišķi jautrās točas un šupoles bāra krēslu vietā. Un Viktora Noslēpums ir MUST HAVE, iesaku meitenēm kā dāvanu saviem bojfrendiem, bet meitenes nelasa šo blogu, so fuck it, vismaz čaļi ar humora izjūtu zinās ko sev sagādāt.

Bet kopumā no malas izskatījās kā pusdienu laiks vistu kūtī. Bet tas jau ir vīrieša skatījums no malas. Šis čalis arī nebija starā, par lupatu leiputriju, guči tur vai ogres trikotāža.

Atmosfēriskākais stūrīts:

Priekā!

p.s. bildēts ar ziepīti.

Šodien bijām uz vintage tirdziņu un what a joy it was, nezin kāpēc man prasās rakstīt angliski, patiešām, patiešām izbaudīju katru mirkli. Un tātad…

Pirmkārt jau ļoti patika vecā ēka, tāds kā labirints ar daudzām istabām, kuras pildītas ar nostaļģiskām lietām no bērnības un ne tikai.

Atmosfēra feina. Pirmajā stāvā darbojas bāriņš, kur nosalušie var iegādāties karstvīnu vai siltu tēju.

Ēka ideāli piemērota vintage festivālam gan ar telpu izvietojumu, gan ar savu vecuma vēsmu, kas nav puvuma smaka, bet gan patīkama atmosfēras  nianse. It kā jūties kā lielā aizvēsturiskā dzīvoklī tajā pašā laikā šeit visi rosās, ņemās un meklē ko īpašu savai gaumei.

Jāsaka, ka pirms laika festos sāka tirgot diezgan lielu sviestu par nesamērīgām cenām, bet šoreiz dodu visus iespējamos thumbs-up gan par vietas izvēli, gan par esošo preču/tirgoņu preču piedāvājumu. Liels, liels paldies RetroSpectro – šis bija labākais vintage fests priekš manis. Ļoti daudz vecmodīgu gadžetu un citu lietu, piemēram:

 

 

Ok, visas bildes es te nelikšu, varēsiet iečekot galeriju un visu izpētīt paši. Un ja nezini, kā iepriecināt savu draugu ziemassvētkos, nopērc šos sarkanos zābakus un leave nothing on.

Uzslavu dodu šīs lampas autoriem, rezultāts ir kolosāls.

Nobeigums. Pasākums bija feins, man ļoti patika. Visus knifiņus un loriņus es nespēšu uzskaitīt, domāju tie kas šodien tur paviesojās to sapratīs. Top ejošā lieta bija Straume ”Garšvielu dzirnaviņas”. Kad jautāju pārdevējais kur tik daudz dzirnaviņas atradusi, izrādās, tēva garāžā :) (iesaku palasīt laikraksta Diena pielikumu SestDiena par padomju laikiem un pārtikas taloniem).

Paldies Agnesei par festivāla aizsākšanu un paldies RetroSpectro par tradīciju turpināšanu.

p.s. bildēts ar ziepi.

p.s.s. ja kādam ir bildes no šī pasakuma un burvīgās mājas lūgums sūtīt viņas davis.kanepe[AT]gmail.com

Bilžu galerija:

Tad šī lapa tev būs ļoti noderīga – seeklogo.com. Kādu mirkli viņa gan bija pazudusi un nedarbojās, bet tagad skatos, viss atkal ripo uz urrā. Protams ne jau visi logotipi ir šajā lapā, bet nu gana gan.

Piemēram, taisīju maketu MAXIMA un nevarēju sagaidīt logotipu vektoros no viņu puses, ar ko man izlīdzēja seeklogo.com.

Atrodu arī pašmāju zīmolus, ierakstot meklētājā vārdu LATVIA:

Kā izrādas, atrast var ne tikai logotipus:

Tak što, bukmārkojiet seeklogo.com, var noderēt.

Vakar paviesojāmies Jarmarkā, kura piedāvā apskatīt un iegādāt mākslas akadēmijas studentu darbus. Gan lielformāta mākslas mutantus, gan mazas fiņķikļuškas kuru šoreiz bija bezgala daudz. Un tātad…

Atmosfēra feina, skan mūzika, cilvēki atnākuši kā uz istādi, darbu daudz un visdažādākajos formātos un tehnikās,  no porcelāna līdz ģipsim, no grafikas līdz eļļai. Ir arī rotaļlietas (iegādājamas arī Dominas zmsv tirdziņā), auskari, krūzes, tējkannas, maskas un tā var turpināt on-and-on. Staigāju, priecājos, baudīju un pa laikam uzknipsēju kādu bildi ar savu veco digitālo ziepīti (canon powershot 530), ar kuru, kā izrādās joprojām var uzņemt labu bildi arī sliktā apgaismojumā, ja vien zin kā to darīt.

 

Ļoti patika Margaritas Kovarzinas izsmalcinātie darbi, diemžēl atļauties nevarēju nevienu, bet man paliks šis foto - forever alone.

 

No lielformātiem afigenna iepatikās Krišjāņa Mežuļa “Iluminati”.

 

Un viscaur sekoja Anastasijas Dubovskas lelles/skulptūras, kuras labrāt sev iegādātos un izvietotu viscaur savā miteklī, kā tādus mazos dīvainos iemītniekus, kuri tā vien izskatās, ka izkāpuši no jaunākās Tima Bērtona leļļu filmas.

 

 

Nepatika, ka daudzas gleznas vnk mētājās čupās un kastēs, tas pats arī ar skiču darbiem, kas kā vecie žurnāli samesti čupā mākslas izsalkušajiem vakariņās. Ja jau tas darbs maksā vairākus desmitus latus, ieliekat vismaz kādā politelēne prezītī, lai pēc 100 cilvēku izvarošanas, darbs vēl būtu baudāms un saglabātu savu estētisko veidolu. Jo tak cilvēki ņem rokās skatās, pēta un liek atpakaļ un viens to dara ar cimdiem vai tīrām rokām, cits nupat notiesājis pīrādzņu un nospeķo visu darbu, kuram pie tam cena nav daži lati. Piedodiet, bet sasmērētus/sabojātus darbus man negribējās pirkt.

 

 

Protams arī audekla darbi, kas sakrāmēti čupās, berzējoties viens pret otru atstāj nospiedumus un tiek bojāti neatgriezeniski. Izgāzu žulti, vot. Tobiš tas ko gribēju teikt ir, pēc fīlinga viss samests čupā, на собираите, bet pirms tam заплатите summu, kas ir liela, vismaz man.

Negribējās izklausīties tik negatīvs, поймите меня правильно, tirdziņš ir super un visiem iesaku uz turieni doties un atdoties kaifa sajūtai. Tik daudz darbu vienuviet jūs citur neredzēsiet un pie tam visu, kas patīk var arī iegādāties, ja maciņš atļauj.

 

Liels prieks redzēt cilvēkus izejam no akadēmijas ar gleznām padusē nevis cilvēkus ar sarkanajiem Rimi maisiņiem, ja nu vienīgi tur ir šampis ar ko nosvinēt jaunas gleznas iegādi.

Sev es uzdāvināju šos darbus. Kaifs all the way.

Pārējās bildes varat aplūkot šeit: