Priekš sevis kaut ko izstrādāt, dizana ziņā, vienmēr ir ļoti grūti. Vai tas būtu logo, uzlīme vai mājaslapa. Jo tanī mirklī tu kļūsti gan par klientu, gan piegādātāju vienā personā un sākas visādi iekšējie konflikti. Vienmēr liekas ka dizains varētu būt labāks, fonts savādāks, varbūt izmērs būtu jāpamaina…

Bet ja to vizītkarti vai citu maketu patiešām vajag, nevis stiepsim gumija aiz gara laika, tad darbs rit bez gudras muldēšanas un skatīšanās zvaigznēs. Un kompromiss starp maketa funkciju (sniegt informāciju) un vizuālo noformējumu (dizains, krāsas utt.) tiek atrasts ļoti veikli un veiksmīgi. Balstoties uz pašas pamatfuncijas bez visādām extra fīčām, kas šajā gadījumā ir sniegt pamatinformāciju par mani.

Ja atmet nost visādu figņu un pievienoto buļļa kaku, ļoti daudzus darbus varētu veikt ar mazākām zobu sāpēm un nevajadzīgu laika patēriņu. Priekš gudras muldēšanas un mākslas ir jāiet uz muzeju vai kādu plenēru. Dizainam ir jāveic sava noteikta funkcija un punkts. Kā tu savieno funkciju ar dizainu tā jau ir cita opera (dizana izstrādes epopeja), no kā arī būs atkarīgs – funkcija darbosies vai nē – labs dizains vai treškonteiners.

Nevajag sarežģīt vienkāršas lietas. To arī es sev pateicu un izstrādāju šādas, ļoti raibas, vizītkartes. Man patīk un ļoti veiksmīgi izvairījos no liekām zobusāpēm un pārsimts skicēm. Take it easy,  japanesey!