Šī diena ar nelielām paģirām, pēc ilgās sēdēšanas krogā līdz 2AM, kas ir 4AM pēc Latvijas laika un cēlāmies mēs vidējo laicīgi ap 10AM. Beidzot redzējām vāveri par kurām tik daudz ir stāstījuši citi, kura bija pirmā un vienīgā, ko redzējām Londonā.

Šodien kaut ko darīt bija ļoti liels slinkums, gribējās komfortu un garšīgas brokastis. Un tā kā mēs bijām ieradušies iepirkties, tad nolēmām apmeklēt Spitalfield Market, kurā pie viena arī nobaudījām veselīgo fast food.

Kas ir veselīgais fast foods? Lūk šis Leon restorāns piedāvā veselīgu ēdienu, kuru nav jāgaida pusstundu kamēr to gatavo, viss jau ir smuki sapakots omulīgās kartona kastītēs un ir neiedomājami gardi. Un papildus manai marinētās vistas krūtiņai un pākšaugiem līdzi iedeva gardu lavašveidīhu maizi un veselu buņdžiņu ar humusu. Būtu, kas tāds Rīgā biežāk ēstu veselīgo fast food’u.

Spitalfield tirgū tirgojas visi kam nav slinkums, sākot no desmitiem t-kreklu, rotaslietu un apģērbu stendiem beidzot ar antikvāra/vintage precēm – piespraudes, fotoaparāti, vecas plates, grāmatas utt.

Es gan šaubos vai Banksy atļāva tirgot šos:

Atradu arī kādu ļoti oriģinālu t-kreklu stendu un šādi t-krekli tikai par 8Ls – must have 100%!

Apkārt pašai tirgus arēnai ir daudzi dizaina un apģērbu veikali, kas pilni ar 101 sīkumu, kuru gribas paņemt rokās un papētīt, kaut kas līdzīgs mojo veikala piedāvājumam Rīgā.

 

Un protams velosipēdu veikali, kuru te netrūkst.

Interesantākais ko redzējām šinī tirgus arēnā bija veco ļaužu dejas, kuras notiekot katru nedēļu. Pie tam ar pilna orķestra pavadījumu. Skats un skaņa, gribi negribot liek smaidīt.

Pēdējo vakaru Londonā noslēdzām ar vakariņām itāļu restorānā baudot marinētus bakližānus, kabačus un papriku. Nākošajā rītā jau vajadzēja krāmēt čemodānus un 2PM jau bija jābūt lidostā, lai lidotu atpakaļ.

Ja jāsaka kāds īss rezumē tad, ja otreiz braukšu uz Londonu tad noteikti pie kāda, kam būs pacietība mani izvadāt pa visām interesantajām vietām un 6 dienas šinī pilsētā man likās par daudz. Šeit viss ir tik ļoti sadalījies daudzajās tautās un iebraucējos, ka Londona palika atmiņā ar tādu noteiktu identitāti, kā liels tirgus, kur viss čalo un mudž. Pat tos pašus slavenos fish & chips redzēju tikai vienā vietā, pārējais ir kišmiš no visas pasaules.

Visvairāk man patika cilvēki. Izpalīdzīgi, vienmēr forši un daudzreiz atraisītāki. Lai arī tas ir/nav viņa darbs, bet ir patīkami pat mazā Tesco veikaliņā no pārdevēja saņemt: “How are you doing today?” jautājumu, tas IR forši un sajūta, ka viņš to nedara sistēmas dēļ.

Šajā pilsētā liekas ir pārāk daudz cilvēku. Es nezinu vai tas ir dēļ cilvēkiem vai kā cita, bet pati pilsēta likās neomulīga. Ja Berlīne likās mājīga un aicinoša tad Londona drīzāk atgrūdoša, bet te nu es jau sāku filozofēt, tas nozīmē, ka jābeidz rakstīt. Palicis vēl tikai viens ieraksts, veltīts Londonai, kur parādīšu ko tad es tur iegādājos.